Vai vasarā ir nepieciešams lietot vitamīnus?

Klāt vasara — vairāk laika saulē, svaigā gaisā, vairāk iespēju papildināt savu ēdienkarti ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, bet vai ar tiem uzņemam gana daudz mums nepieciešamo uzturvielu?

Tas, vai vasaras mēnešos ir nepieciešams uzņemt papildu vitamīnus, ir atkarīgs no katra cilvēka dzīvesveida, diētas un veselības stāvokļa. Parastos apstākļos daudzpusīgai un veselīgai diētai būtu jānodrošina visas nepieciešamās uzturvielas, tomēr ir daži faktori, kas jāņem vērā:

1. Saules iedarbība un D vitamīns. Vasaras mēnešos mēs bieži vairāk laika pavadām ārā, saules staros. Saulesgaisma ir dabisks D vitamīna avots, un mūsu ķermenis to sintezē, kad āda nonāk saulesgaismas iedarbībā. Tomēr, dzīvojot reģionos, kur saulesgaismas daudzums ir ierobežots, vai pavadot daudz laika iekštelpās, var rasties D vitamīna deficīts. Latvijā laika periods, kurā ķermenim iespējams dabiski sintezēt D vitamīnu saulesgaismas ietekmē, ir visai īss — ir no maija sākuma līdz augusta sākumam (vairāk par to varat lasīt šeit — https://dvitamins.lv/d-vitamina-deficits/d-vitamins-latvija), tāpēc, visticamāk, Latvijas iedzīvotājam arī vasarā nāksies D vitamīnu uzņemt papildus. Lai papildinātu D vitamīna krājumus organismā, varat uzturā lietot arī treknas zivis, piemēram, tunci, skumbriju un lasi, olu dzeltenumus un liellopu aknas.
2. C vitamīns. Lai gan elpceļu infekcijas mums asociējas ar vēsākiem gadalaikiem, arī vasarā cilvēki bieži slimo ar saaukstēšanos — dažreiz pie vainas ir kontrasti starp iekštelpu un āra temperatūru, dažreiz iemesls ir plaši apmeklēti sabiedriskie pasākumi. C vitamīns stiprina imunitāti, darbojas kā antioksidants, veicina kolagēna ražošanu, palīdz dziedēt brūces, mazināt iekaisumu rašanos un pilda vēl citas funkcijas, un to papildus ieteicams uzņemt grūtniecības un bērna barošanas laikā, pēcoperāciju periodā, kā arī tad, ja smēķējat. C vitamīns ir sastopams citrusaugļos, kā arī upenēs, dzērvenēs, kivi, ananasos, zemenēs, brokoļos, spinātos un paprikā (īpaši sarkanajā un zaļajā).
3. E vitamīns. Šim vitamīnam piemīt daudzas svarīgas īpašības — tas ir spēcīgs antioksidants, kas sargā ķermeņa šūnas no brīvo radikāļu radītā kaitējuma. Vasarā tas ir īpaši svarīgs, jo gādā arī par veselīgu ādu, palīdzot to sargāt no bojājumiem, ko rada UV starojums, piesārņojums un citi vides faktori. Tas veicina arī ādas mitrināšanu, mazina grumbu rašanos un veicina traumu dziedēšanu. E vitamīns ir sastopams riekstos un sēklās (mandelēs, lazdu riekstos, zemesriekstos, saulespuķu sēklās), augu eļļās, spinātos, avokado, zivīs (lasī, forelē, siļķēs) un augļos (kivi, mango).
4. A vitamīns ir ļoti svarīgs faktors mūsu veselībai vasarā — tas gādā par redzes veselību (tostarp sargā no saules kaitējuma), rūpējas par imunitāti, veicinot balto asins šūnu veidošanos un darbību, kas savukārt palīdz cīņā ar infekcijām, gādā par veselīgu ādu un brūču dziedēšanu, piedalās augšanas un reproduktīvās veselības procesos, kā arī darbojas kā antioksidants, cīnoties ar brīvo radikāļu radīto kaitējumu. A vitamīnu var uzņemt, uzturā lietojot aknas (īpaši liellopu), zivis (lasi, skumbriju, tunci), piena produktus, olas, oranžos un dzeltenos augļus un dārzeņus, kā arī spinātus.
5. Specifiskas diētas prasības. Ja jūsu diētu ierobežo personīgās izvēles, alerģijas vai veselības stāvoklis, pastāv lielāks noteiktu uzturvielu deficīta risks. Piemēram, ja esat vegāns vai veģetārietis, ir svarīgi neaizmirst par B12 vitamīna, dzelzs un omega-3 taukskābju uzņemšanu. Šādos gadījumos, iespējams, jāizvēlas būs uztura bagātināji.
6. Vairāk fizisko aktivitāšu. Vasarā gluži dabiski rodas vairāk iespēju āra vai fiziskajām aktivitātēm. Ja nodarbojaties ar intensīvākiem treniņiem, jums var būt augstākas uzturvielu prasības. Ir svarīgi parūpēties par atbilstošu uzturvielu uzņemšanu, tostarp vitamīniem, piemēram, B grupas vitamīniem un minerālvielām, kas gādās par pienācīgu enerģijas līmeni, ļaus ķermenim atgūt spēkus un nodrošinās vispārējo labsajūtu.
7. Šķidruma uzņemšana un elektrolīti. Vasaras tveice nozīmē pastiprinātu svīšanu, kas var izraisīt elektrolītu disbalansu. Ja pavadāt daudz laika ārā karstumā vai intensīvās fiziskās nodarbēs, elektrolītu, piemēram, nātrija un kālija, zudums ar sviedriem var būt augstāks. Atjaunojiet savus elektrolītu līmeņus, papildinot uzturu ar banāniem, apelsīniem vai sporta dzērieniem vai izvēloties kālija un magnija uztura bagātinātājus.

Lai gan noteiktās situācijās var noderēt uztura bagātinātāji, parasti tiek ieteikts iespēju robežās uzturvielas uzņemt ar pārtiku. Ir svarīgi atcerēties, ka jebkuru vitamīnu vai minerālu uzņemšana pārmērīgā daudzumā var būt kaitīga. Tādēļ pirms vitamīnu vai uztura bagātinātāju iegādes vai to devu maiņas vienmēr ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu, kas palīdzēs pieņemt izvēli atbilstoši jūsu veselības stāvoklim, diētai vai iespējamam uzturvielu deficītam.