Zāles pret gripu

Gripa ir elpošanas orgānu sistēmas, kas iekļauj degunu, rīkli un arī plaušas, infekcija. To izraisa vīruss. Liela daļa cilvēku no gripas izveseļojas paši, taču patiesībā gripa var būt arī ļoti smaga – ar nopietnām komplikācijām līdz pat letālam iznākumam. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, katru gadu gripa izraisa 3–5 miljonus smagu saslimšanas gadījumu un 250–500 tūkstošus nāves gadījumu pasaulē.

Ir četru tipu sezonālās gripas vīrusu veidi, no kuriem A un B gripas vīrusi ir visbiežāk sastopamie sezonālo epidēmiju cēloņi. Lielākā daļa gripas zāles ir pielāgotas tieši šo vīrusu tipu simptomu atvieglošanai un ārstēšanai. Visā pasaulē gandrīz katru ziemas sezonu šie vīrusi ir sastopami lielākā vai mazāka mērā. Infekcija izplatās ar sīkiem pilieniņiem, kas veidojas, cilvēkiem runājot, klepojot vai šķaudot. Lāsītes var nokļūt uz rokām un tad elpceļos vai pa gaisu nonākt tieši degunā vai mutē. Tāpat pieskaršanās ar gripas vīrusu inficētai virsmai vai akūtā slimnieka ķermenim, pēc tam pieskaroties savai sejai, degunam, mutei vai acīm, var izraisīt saslimšanu.

Gripas zāles tiek lietotas slimošanas laikā, taču preventīvi rekomendējama vakcinācija. Lai gan vakcīna nav 100 procentu efektīva, tā samazina smagu gripas komplikāciju iespējamību. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir augsts gripas komplikāciju risks, piemēram, senioriem un grūtniecēm. Papildus veselīgas saglabāšanai var veikt tādas ikdienas rutīnas, kā virsmu dezinfekciju, rūpīgi mazgāt rokas, regulāri vēdināt telpas utt.

Gripas simptomi

Tā kā daudzām slimībām ir līdzīgi simptomi, var būt grūti atšķirt parastu saaukstēšanos no gripas. Pirmkārt, gripas simptomi parasti parādās pēkšņi un strauji saasinās. Biežākie sastopamie gripas simptomi, kad jau agrīnā posmā ir rekomendējamas zāles pret gripu, ir: drudzis, visa ķermeņa un muskuļu sāpes, klepus un kakla sāpes, spēcīgas un spiedošas galvassāpes, iesnas vai aizlikts deguns, samazināta oža, bieža šķaudīšana, var būt metāliska garša mutē, izteikts nogurums vai vārguma sajūta, bērniem mēdz būt caureja vai vemšana.

Preventīva rīcība gripas novēršanai

Vakcīna. Pretgripas pote var palīdzēt novērst gripu un samazināt smaguma un komplikāciju risku, kā arī tās ietekmē efektīvāk iedarbojas gripas zāles.

Higiēna. Regulāra roku mazgāšana, atturēšanās aiztikt ar rokām seju, virsmu neaiztikšana bez liekas vajadzības, telpu vēdināšana un uzkopšana.

Imūnsistēma. Ir svarīgi uzturēt spēcīgu imūnsistēmu, ievērojot veselīgu uzturu, regulāri kustoties, izvēloties atbilstošus uztura bagātinātājus un akūtajā sezonā cikliski lietojot gripas zāles, kas paredzētas slimības novēršanai.

Kaitīgu ieradumu mazināšana. Smēķēšanas atmešana vai izvairīšanās no tās, kā arī atturēšanās no alkohola mazina slimības komplikāciju un smaguma risku.

Karantīna. Lai izvairītos no gripas izplatīšanās, jāievēro karantīna.

Gripas ārstēšana

Lielākajā daļā gadījumu gripas simptomus var novērst mājās, izmantojot bezrecepšu gripas zāles un stiprinot savu ķermeni mājas apstākļos:

· daudz atpūtas, tajā skaitā garākas miega stundas, kas palīdz ātrāk atveseļoties;

· pastiprināta šķidruma uzņemšana, piemēram, ūdens, tējas vai buljona dzeršana, lai veicinātu organisma attīrīšanos, kā rezultātā gripas zāles iedarbojas efektīvāk;

· muskuļu sāpju remdēšanai var palīdzēt siltas kompreses.

Zāles pret gripu iedala vairākos segmentos. Paracetamola vai NPL aktīvās vielas lietošana var palīdzēt samazināt drudzi un galvas un ķermeņa sāpes. Izsmidzināmi vai iekšķīgi lietojami dekongestanti var palīdzēt pret iesnām un aizliktu degunu. Klepu nomācoši līdzekļi var palīdzēt nomierināt mokošu klepu. Lietojot atkrēpošanas līdzekļus, ir vieglāk izvadīt gļotas no plaušām. Zāles pret gripu lieto, lai mazinātu gripas simptomu smagumu un ilgumu. Dažos gadījumos tās var izmantot gripas profilaksei.

Riska grupas gripas saslimšanas gadījumā

Ir noteikti veselības stāvokļi, kas var palielināt risku saslimt ar gripu īpaši smagi vai paaugstināt slimības komplikāciju risku. Tas var ietvert dzīvībai bīstamas komplikācijas, kuru dēļ nepieciešams doties uz slimnīcu. Šī iemesla dēļ gripas zāles un slimības preventīva novēršana ir īpaši svarīga. Riska faktori: astma, HOPS vai cita hroniska plaušu slimība; bijušas nieru, aknu, neiroloģiskas, sirds vai asinsvadu slimības, tostarp insults; kāda slimība, kas izraisa muskuļu darbības traucējumus vai apgrūtina klepošanu, rīšanu vai šķidruma izvadīšanu no elpceļiem; cukura diabēts; novājināta imūnsistēma (HIV/AIDS, vēža vai imunitāti nomācoši medikamenti); ĶMI ir lielāks par 30 jeb aptaukošanās; bērni, kas jaunāki par 5 gadiem vai seniori no 65 gadiem; grūtnieces.

FAQ

1. Cik ilgi jālieto zāles pret gripu?

Katra medikamenta lietošanas apjoms un regularitāte ir atšķirīgs. Jāņem vērā ražotāja instrukcijā esošās norādes. Gripas zāles var lietot jau pirmajā saslimšanas dienā. Lielākā daļa cilvēku no gripas atveseļojas 7–10 dienu laikā. Ja simptomi nemazinās vai pastiprinās, kā arī ja pacients ir paaugstināta riska grupā, noteikti nepieciešams sazināties ar savu ārstējošo ārstu.

2. Vai gripas gadījumā jālieto antibiotikas?

Tā kā gripa ir vīrusa radīta infekcija, antibiotikas nebūs pareizā izvēle, jo tās ārstē baktēriju izraisītas infekcijas. Tās nespēs cīnīties ar gripas vīrusu, kā rezultātā organisms tiks novājināts neefektīvi un simptomi nemazināsies. Antibiotiku lietošana vīrusa gadījumā var vairāk kaitēt nekā palīdzēt, tāpēc jāizvēlas piemērotas gripas zāles.

3. Kas ir labākās zāles pret gripu?

Gripas ārstēšana būs atkarīga no simptomiem. Piemēram, ja ir aizlikts deguns vai izveidojies deguna blakusdobumu uztūkums, tad noderīgs būs līdzeklis, kas mazina deguna tūsku. Ja ir pēkšņas un strauji tekošas iesnas, kā arī niez un asaro acis, tad gripas simptomu mazināšanai var palīdzēt antihistamīna līdzekļi. Ja ir drudzis, noderēs medikamenti ar aktīvo vielu paracetamolu.

OCTENIDINE Menessaptieka