Hematogēns un glikoze

Glikoze - kas būtu jāzina

Normai neatbilstošs glikoze un tās nepareizs līmenis asinīs ir viena no aktuālākajām problēmām. Problemātiski ir arī tas, ka paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis nav acīm redzams. Daudzi neapzinās, kas viņiem glikozes līmenis asinīs nav normas robežās. Tādas pazīmes kā nogurums, nekvalitatīvs miegs un citas labsajūtas problēmas tiek uzskatītas par steidzīgās ikdienas sekām.

Augsts glikozes līmenis asinīs

Augsts cukura līmenis asinīs jeb hiperglikēmija rodas, ja asinīs uzkrājas lieka glikoze lielā daudzumā. Šajā gadījumā organisms neizdala vai neizmanto insulīnu tā, kā vajadzētu. Insulīns ir hormons, kas palīdz līdzsvarot cukura līmeni asinīs. Palielināta glikoze biežāk rada bažas cilvēkam ar cukura diabētu nekā cilvēkam bez tā. Vesela un fiziski aktīva cilvēka organisms parasti spēj cukura līmeni asinīs uzturēt līdzsvarā.

Ir divu veidu hiperglikēmija – tukšā dūšā un pēc ēšanas. Pirmajā gadījumā glikozes līmenis ir augsts pēc tam, kad vismaz astoņas stundas nav ēsts vai dzerts. Otrajā gadījumā tas ir par augstu pēc maltītēm. Ja glikozes līmenis ārpus normas ir bieži vai pastāvīgi, tas var izraisīt nervu, asinsvadu un dažādu orgānu bojājumus, kā arī būt par cēloni dažādām nopietnām saslimšanām.

Glikoze asinīs var palielināties tādu faktoru iespaidā kā saules apdegums, kofeīns, rīta maltītes izlaišana, dažu medikamentu, piemēram, deguna aerosolu, lietošana, stress, slimības, dehidratācija u. c., taču viens no izplatītākajiem iemesliem ir ikdienas rutīna, kuras pamatā ir nepareizi ēšanas paradumi un mazkustīgs dzīvesveids.

Pazīmes, kas liecina par hiperglikēmiju:

· visbiežākā agrīnā pazīme, kas liecina par paaugstinātu cukura līmeni asinīs, ir nogurums. Tā ir arī viena no pazīmēm, kas var izpausties, pat ja ir vieglas svārstības, ko rada glikoze;

· bieža urinēšana. Tā liecina par glikozes līmeņa celšanos, jo nieres, lai izvadītu lieko cukuru, strādā pastiprināti;

· pastiprinātas slāpes. Paaugstināts glikozes līmenis veicina dehidratāciju, kas rodas biežās urinēšanas iespaidā;

· galvassāpes. Lai gan tā ir normāla reakcija uz dehidratāciju un var liecināt par daudz ko citu, ir vērts pārbaudīt, vai glikozes līmenis nav galvassāpju cēlonis;

· neskaidra redze. Rodas, ja asinīs ir pārlieku daudz glikoze. Būtībā liekais cukurs (kopā ar nedaudz ūdens) iesprūst acs vidusdaļā esošajā lēcā, izraisot neskaidru redzi;

· slikta dūša un vemšana, arī kopā ar sāpēm vēderā, apgrūtinātu elpošanu un nepatīkamu aromātu mutē;

· atkārtotas infekcijas (jo nepareiza līmeņa glikoze novājina organisma imūnsistēmu), kas apgrūtina organisma cīņu ar infekcijām. Arī brūces un rētas dzīst slikti;

· mutes dobuma problēmas. Tā kā glikoze ir ne tikai asinīs, bet arī siekalās, paaugstinoties glikozes līmenim, mutē savairojas kaitīgās baktērijas, kas kopā ar ēdiena paliekām vecina aplikumu un citas mutes dobuma problēmas;

· roku un kāju tirpšana. Glikoze ietekmē nervu sistēmas darbību un paaugstināta līmeņa gadījumā rodas traucējumi.

Zems glikozes līmenis asinīs

Zems glikozes līmenis jeb hipoglikēmija ir stāvoklis, kad cukura līmenis asinīs ir nepietiekams. Šis stāvoklis nekavējoties ir jānovērš ar ēdienu, dzērienu (ar augstu cukura saturu), medikamentiem vai uztura bagātinātājiem, piemēram, hematogēns. Ilgtermiņa ārstēšanai nepieciešams noteikt hipoglikēmijas cēloni.

Insulīna rezistence

Insulīna rezistence ir metabolisma traucējumi, kuru cēlonis ir glikoze. To rezultātā samazinās organisma audu jutības pret insulīnu, un šūnas nespēj pareizi reaģēt uz organismā notiekošajiem procesiem, kā rezultātā asinīs ir palielināts glikozes līmenis. Tas ir viens no diabēta cēloņiem. Kad organisms nereaģē uz insulīnu tā, kā tam vajadzētu, uzņemtā glikoze nevar iekļūt šūnās un tikt izmantota enerģijas ražošanai.

Kā tiek mērīts glikozes līmenis

Viens no izplatītākajiem veidiem, kā pārbaudīt glikozes līmeni asinīs mājas apstākļos, ir vienkāršs asins tests, ko veic ar glikozes mērītāju. Izmantojot nelielu lancetes adatu, tiek veikts dūriens pirksta galā, lai iegūtu pilienu asiņu. Tās tiek uzklātas uz testēšanas sloksnes, kuru ievieto mērierīcē. Tā parāda, cik augsts ir glikozes līmenis asinīs.

Ir svarīgi šos mērījumus izvērtēt kopā ar savu ārstu, jo glikoze pareizā līmenī ir atkarīgs no cilvēka kopējā veselības stāvokļa, vecuma un veselības vēstures. Atkarībā no mērķa un vajadzībām būs atšķirīgs grafiks, cik bieži jānosaka glikozes līmenis asinīs. Biežākie grafiki ir: pirms un pēc ēšanas; pirms un pēc fiziskas slodzes; ilgstošas vai intensīvas fiziskas slodzes laikā; pirms gulētiešanas; uzsākot lietot jaunus medikamentus u. c.

FAQ

1. Kas ir glikoze?

Glikoze ir ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā, viens no cilvēka organisma galvenajiem „degvielas” avotiem (kopā ar taukiem un olbaltumvielām). Ja cukura līmenis asinīs ir pārāk zems (hipoglikēmija) vai pārāk augsts (hiperglikēmija), tas var negatīvi ietekmēt procesus cilvēka organismā, kā arī viņa kopējo labsajūtu un enerģijas līmeni.

2. Kas ir diabēts?

Diabēts ir vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta hroniska slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība (nepietiekama insulīna ražošana) vai arī organisms ir kļuvis pret insulīnu rezistents. Insulīns ir hormons, kas „pārvieto” cukuru no asinīm uz šūnām. Diabētu izraisa augsts cukura jeb glikozes līmenis asinīs. Tas tālāk var izraisīt dažādas veselības problēmas.

3. Kā var samazināt glikozes līmeni?

Paaugstinātu cukura daudzumu asinīs (glikoze) palīdz samazināt regulāras fiziskās aktivitātes, tās arī palielina jutību pret insulīnu. Ir jāizvēlas produkti ar zemu glikēmisko indeksu, kā arī jāsamazina ogļhidrātu daudzums uzturā. Vērtīga ir porciju samazināšana, kontrolējot uzņemto kaloriju apjomu. Arī pietiekama ūdens daudzuma uzņemšana palīdz koriģēt glikozes līmeni, nierēm izvadot ārā lieko cukuru.