
Pirmā redzamā vējbaku pazīme parasti ir ādas izsitumi, taču dažiem cilvēkiem 24 stundas pirms sarkano izsitumi (pūslīšu) parādīšanās ir nogurums un drudzis. Tiklīdz ir parādījušies ādas bojājumi (ko rada sarkanie izsitumi un pūslīši), vējbakas parasti norit ar drudzi, sāpēm vēderā un vispārēju noguruma un nespēka sajūtu, kas turpinās vairākas dienas. “Izsitumi” parasti ir gludi, sarkani plankumi, kas paceļas uz augšu kā nelielas pūtītes.
Izsitumi pārvēršas nelielos pūslīšos, sauktos par vezikulām, kas atgādina ūdens pilienus uz sarkana pamata. Šo pūslīšu virsējo daļu var viegli nokasīt, vai arī tie var atvērties paši un izkalst; dažkārt tas notiek jau pirmo stundu laikā pēc parādīšanās. Nieze šajā posmā var būt ļoti intensīva. Intensīvā nieze var pastiprināt vēlmi kasīt pūslīšus.
Pūslīšu atvēršana kasot un to atstāšana bez aizsardzības palielina bakteriālas infekcijas risku. Sacietējušās daļas (ja tās nenokasa) nokrīt 9–13 dienu laikā pēc izveidošanās.
Pirmā redzamā vējbaku pazīme parasti ir ādas izsitumi, taču dažiem cilvēkiem 24 stundas pirms sarkano izsitumi (pūslīšu) parādīšanās ir nogurums un drudzis. Tiklīdz ir parādījušies ādas bojājumi (ko rada sarkanie izsitumi un pūslīši), vējbakas parasti norit ar drudzi, sāpēm vēderā un vispārēju noguruma un nespēka sajūtu, kas turpinās vairākas dienas. “Izsitumi” parasti ir gludi, sarkani plankumi, kas paceļas uz augšu kā nelielas pūtītes.
Izsitumi pārvēršas nelielos pūslīšos, sauktos par vezikulām, kas atgādina ūdens pilienus uz sarkana pamata. Šo pūslīšu virsējo daļu var viegli nokasīt, vai arī tie var atvērties paši un izkalst; dažkārt tas notiek jau pirmo stundu laikā pēc parādīšanās. Nieze šajā posmā var būt ļoti intensīva. Intensīvā nieze var pastiprināt vēlmi kasīt pūslīšus.
Pūslīšu atvēršana kasot un to atstāšana bez aizsardzības palielina bakteriālas infekcijas risku. Sacietējušās daļas (ja tās nenokasa) nokrīt 9–13 dienu laikā pēc izveidošanās.