Līdzekļi hemoroīdiem

Kas ir hemoroīdi, un kā tos ārstēt

Anālais kanāls sastāv no trīs anālo spilventiņu kolonnām. Tām ir gan asinsvadu komponentes, gan daļas bez asinsvadiem. Šo anālo spilventiņu funkcija ir nodrošināt cilvēka spēju noturēt izkārnījumus un aizsargāt sfinktera muskuļu kompleksu. Šie muskuļi nodrošina spēju atlikt zarnu attīrīšanos, lai tualetes apmeklējums varētu notikt tad, kad ir iespēja, nevis uzreiz, kad ir vajadzība.

Hemoroīdi rodas tad, kad šie anālie spilventiņi anālajā atverē un ap to, kā arī taisnās zarnas apakšējā daļā piepampst un iekaist – ja uz to vēnām rodas papildu spiediens. Hemoroīdi var būt anālās atveres iekšpusē (iekšējie), zem ādas ap anālo atveri (ārējie) vai jauktie (iekšējie un ārējie). Simptomi visbiežāk ir saistīti ar hemoroīdu atrašanās vietu. Hemoroīdi ir vienādi izplatīti gan vīriešiem, gan sievietēm.

Ne vienmēr iespējams novērst hemoroīdu rašanos, bet vienmēr var samazināt risku ar tiem saslimt. Tam noder veselīgs un šķiedrvielām bagāts uzturs, pietiekams šķidruma daudzums dienas laikā, aizcietējumu un caurejas riska samazināšana un ārstēšana akūtu problēmu gadījumā, liekā svara samazināšana, kā arī saspringuma mazināšana, apmeklējot tualeti un atbilstošu medikamentu lietošana jau slimības sākuma stadijā.

Kam var būt hemoroīdi

Aptuveni pusei cilvēku līdz 50 gadu vecumam parādās hemoroīdi. Daudzām sievietēm hemoroīdi rodas grūtniecības un dzemdību laikā. Bērna iznēsāšana rada papildu slodzi asinsvadiem iegurņa zonā. Papildu spiedienu uz asinsvadiem rada arī sasprindzinājums dzemdību laikā. Hemoroīdi var rasties, ja bieži tiek sasprindzinātas zarnas; ja ģimenē vecākiem vai vecvecākiem bijuši hemoroīdi; gados vecākiem cilvēkiem; ilgstošas caurejas vai aizcietējuma rezultātā; aptaukošanās gadījumā; ja ir pārlieku lielas slodze, īpaši – ceļot lielus smagumus.

Kādi ir hemoroīdu simptomi

Katram cilvēkam hemoroīdi un to simptomi var atšķirties atkarībā no to veida un intensitātes. Visbiežāk sastopamie simptomi ir spilgti sarkanas asinis izkārnījumos, uz tualetes papīra vai tualetes podā, sāpes un kairinājums ap anālo atveri, pietūkums vai ciets mezgls ap anālo atveri, nieze. Hemoroīdu simptomi var līdzināties citām veselības problēmām. Lai pārliecinātos par to īsto iemeslu, vienmēr ir jādodas pie sava ārsta, lai veiktu pilnīgu pārbaudi.  Piemēram, asinis izkārnījumos var liecināt arī par dažādiem gremošanas traucējumiem.

Kā notiek hemoroīdu diagnostika

Lai noskaidrotu, vai cilvēkam ir hemoroīdi, ārsts var veikt vairākas pārbaudes.

1. Fiziskā izmeklēšana. To veic, lai pārbaudītu, vai ap anālo atveri un taisno zarnu nav pietūkuši asinsvadi, kas liecina par hemoroīdiem.

2. Anoskopija vai proktoskopija. Anālajā atverē tiek ievadīta izgaismota caurulīte, kas ļauj apskatīt taisno zarnu stāvokli un pārliecināties, vai nav atrodami hemoroīdi.

3. Sigmoidoskopija. Ar šo metodi pārbauda lielāku daļu resnās zarnas iekšpuses. Šī procedūra palīdz noteikt, kas izraisa caureju, sāpes vēderā, aizcietējumus, patoloģiskus veidojumus un asiņošanu. Caur taisno zarnu tiek ievadīta īsa, elastīga, apgaismota caurulīte, kas iepūš zarnās gaisu, lai tās uzbriestu, atvieglojot apskati. Ja nepieciešams, var paņemt audu paraugu (biopsiju).

4. Kolonoskopija. Ar šo metodi tiek apskatīta resnā zarna visā tās garumā, pārbaudot, vai nav patoloģisku izaugumu, bojātu audu, kas ir sarkani vai pietūkuši, čūlu vai asiņošanas, tajā skaitā hemoroīdi. Garu, elastīgu, apgaismotu caurulīti, ko sauc par kolonoskopu, ievieto taisnajā zarnā līdz pat resnajai zarnai. Kolonoskops ļauj ārstam apskatīt resnās zarnas gļotādu un paņemt audu paraugu, lai to pārbaudītu.

Hemoroīdu ārstēšana

Ārstēšana ir atkarīga no esošajiem simptomiem, pacienta vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. Tā ir atkarīga arī no tā, cik daudz hemoroīdi ir izplatījušies. Galvenais ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomus. Rezultātu var panākt ar dažādām metodēm:

·   vairākas reizes dienā sēdēt tīrā, siltā ūdenī vannā;

·   izmantot ledus pakas, lai mazinātu pietūkumu;

·   lietot hemoroīdu krēmu vai medikamentus.

Hemoroīdu ārstēšana būs efektīvāka, ja uzturā tiks pievienots vairāk šķiedrvielu (augļi, dārzeņi, pilngraudu produkti) un uzņemts lielāks daudzums šķidruma, kas palīdzēs mīkstināt izkārnījumus. Reizēm ārsts var ieteikt lietot arī izkārnījumus mīkstinošus līdzekļus, caurejas līdzekļus vai šķiedrvielu piedevas. Mīkstāki izkārnījumi nozīmē, ka izkārnīšanās procesa laikā nebūs jāsasprindzinās. Tas samazinās spiedienu uz hemoroīdiem, atvieglojot simptomus un veicinot atveseļošanos. Dažos gadījumos ir nepieciešama operācija. Ir vairāki procedūru un operāciju veidi, kurus izmanto, lai tiktu novērsti vai samazināti iekšējie un ārējie hemoroīdi.

FAQ 

1.               Kas ir hemoroīdi?

Hemoroīdi ir pietūkušas vēnas taisnās zarnas apvidū un tūpļa apakšējā daļā. Dažreiz asinsvadu sieniņas izstiepjas tik plānas, ka vēnas izspiežas uz āru un tiek kairinātas, īpaši izkārnīšanās laikā. Lai gan hemoroīdi netiek klasificēti kā nopietna slimība, tie var izraisīt nepatīkamus simptomus; ir viens no biežākajiem taisnās zarnas asiņošanas cēloņiem. Hemoroīdi ir ļoti izplatīti, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.

2.               Kā izskatās hemoroīdi?

Hemoroīdi var izskatīties dažādi – atkarībā no veida un smaguma pakāpes. Kad hemoroīdi izplatās, tie var izskatīties kā sarkani vai zili izciļņi uz ādas. Trombozēti hemoroīdi var būt tumši zilgani, jo to iekšpusē ir asins receklis. Ārējie hemoroīdi ir plakani un mīksti, pārklāti ar ādu vai gļotām. Dažreiz hemoroīdi nav redzami, bet var izraisīt niezi vai asiņošanu.

3.               Vai bērniem var būt hemoroīdi?

Lai gan bērniem hemoroīdi ir sastopami krietni retāk nekā pieaugušajiem, tomēr reizēm tie var būt arī bērniem. Bērniem biežākais hemoroīdu cēlonis ir ilgstošs aizcietējums. Lai gan hemoroīdi nav bērna dzīvībai bīstami, tie rada diskomfortu un ir sāpīgi, var ietekmēt kopējo veselības stāvokli. Par hemoroīdu ārstēšanu jākonsultējas ar bērna ārstējošo ārstu.