Paaugstināta temperatūra – kas par to jāzina

Paaugstinātai temperatūrai var būt daudz dažādu cēloņu. Ķermeņa temperatūras paaugstināšanos sauc par drudzi. Tā ir organisma imūnsistēmas vispārēja reakcija uz infekciju. Normāla ķermeņa temperatūra ir līdzsvars starp siltuma ražošanu un siltuma zudumiem, kas slimības laikā tiek izjaukts. Atkarībā no tā, kas izraisa drudzi, visbiežāk varēs novērot tādus simptomus kā svīšana, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, apetītes zudums, vispārējs vājums, sāpes acīs, utt.

Lielākajai daļai bērnu un pieaugušo drudzis var radīt diskomfortu, taču parasti tas nav iemesls bažām. Paaugstināta temperatūra parasti izzūd dažu dienu laikā. To palīdz pazemināt vairāki bezrecepšu medikamenti. Ja drudzis nerada diskomfortu, medikamentu lietošana nav obligāta, svarīgākais ir uzņemt šķidrumu.

Tomēr paaugstināta temperatūra var liecināt par vairākiem veselības traucējumiem, kurus var būt nepieciešams ārstēt. Visbiežāk sastopamās infekcijas ir, piemēram, saaukstēšanās vai kuņģa saslimšanas. Var būt arī ausu, plaušu, ādas, kakla, urīnpūšļa vai nieru infekcijas; pārkaršana; vīrusu infekcijas, piemēram, gripa vai COVID-19; saules apdegums; stāvokļi, kas izraisa iekaisumu, piemēram, artrīts. Paaugstināta temperatūra var būt arī zāļu blakusparādība, reakcija uz vakcīnu. Arī asins recekļu veidošanās, autoimūnās slimības, piemēram, vilkēde un zarnu iekaisuma slimības, hormonāli traucējumi, piemēram, hipertireoze, narkotiku lietošana, piemēram, amfetamīnu un kokaīna, var izraisīt drudzi.

Ir vairāki veidi, kā izpaužas paaugstināta temperatūra, – temperatūra paaugstinās, dienas laikā atkal pazeminās līdz normai; temperatūra atkārtoti paaugstinās un pazeminās, bet temperatūra vienmēr ir augstāka par normālo; paaugstināta temperatūra saglabājas aptuveni vienāda visas dienas garumā vairākas dienas pēc kārtas; ir lielas temperatūras svārstības, kas izraisa drebuļus un svīšanu; medikamenti nesniedz atvieglojumu.

Kad meklēt ārsta palīdzību

Paaugstināta temperatūra pati par sevi var nebūt pamats satraukumam vai iemesls, lai vērstos pie ārsta, tomēr katrs gadījums ir jāizvērtē atkarībā no pacienta vecuma, kopējā veselības stāvokļa un individuālās situācijas.

Zīdaiņi un mazi bērni

Augsta temperatūra zīdaiņiem un maziem bērniem var būt bīstama, tāpēc ar savu ārstu jāsazinās:

· ja bērns ir jaunāks par trīs mēnešiem un temperatūra ir 38 ⁰C vai augstāka;

· ja bērns ir vecumā no trīs līdz sešiem mēnešiem un temperatūra ir augstāka par 38,9 ⁰C vai temperatūra ir zemāka, bet bērns šķiet neparasti aizkaitināts, apātisks vai trauksmains;

· ja bērns ir vecumā no 7 līdz 24 mēnešiem un temperatūra ir augstāka par 38,9 ⁰C un ilgst vairāk par dienu bez citiem simptomiem.

Bērni

Ja bērnam, kas vecāks par diviem gadiem, ir paaugstināta temperatūra, bet viņš reaģē adekvāti – veido acu kontaktu, dzer šķidrumu, spēlējas un ir kustībā –, visbiežāk nebūs iemesla satraukumam. Zvanīt sava bērna ārstam būs nepieciešams, ja:

· bērns ir apātisks, apjucis vai neveido kontaktu;

· ir aizkaitināts, atkārtoti vemj, viņam ir stipras galvassāpes, sāpes kaklā, vēderā vai citi simptomi, kas rada lielu diskomfortu;

· ir drudzis pēc atstāšanas karstā automašīnā;

· paaugstināta temperatūra ilgst vairāk nekā trīs dienas;

· ir ar drudzi saistīta krampju lēkme;

· īpašos gadījumos, piemēram, ja bērnam ir imūnsistēmas problēmas vai iepriekš bijusi kāda slimība;

· ja bērns nespēj uzņemt temperatūru mazinošus medikamentus.

Pieaugušie

Ja temperatūra ir 39,4 ⁰C vai augstāka, nepieciešams sazināties ar ārstu. Nekavējoties meklējiet ārsta palīdzību, ja drudzis ir saistīts ar kādu no šīm pazīmēm vai simptomiem: ilgstošas stipras galvassāpes, izsitumi, neparasta jutība pret spilgtu gaismu, stīvs kakls un sāpes, kad noliecat galvu uz priekšu, apjukums, dīvaina uzvedība vai izmainīta runa, pastāvīga vemšana, apgrūtināta elpošana vai sāpes krūtīs, stipras sāpes vēderā, sāpes urinējot vai konvulsijas, vai krampji.

Kā izvairīties no saslimšanas?

Paaugstināta temperatūra var tikt novērsta izvairoties no infekcijas slimībām! Labas veselības saglabāšanu veicina:

· vakcinācija pret infekcijas slimībām, piemēram, gripu un COVID-19;

· preventīva medikamentu lietošana pie pirmajiem simptomiem;

· bieža roku mazgāšana un šī ieraduma mācīšana saviem bērniem, īpaši – roku mazgāšana pirms ēšanas, pēc tualetes, pēc uzturēšanās pūlī vai slimnieku tuvumā, pēc dzīvnieku glāstīšanas un brauciena sabiedriskajā transportā. Ir svarīgi parādīt bērniem, kā rūpīgi mazgāt rokas, ar ziepēm nomazgājot abas plaukstas no abām pusēm un pilnībā noskalojot zem tekoša ūdens;

· izvairīšanās pieskarties degunam, mutei vai acīm, jo ar pieskārieniem vīrusi un baktērijas var tikt ienestas organismā un izraisīt infekciju, kas var radīt temperatūras paaugstināšanos;

· izvairīšanās no koplietošanas krūzēm, ūdens pudelēm un citiem traukiem.

FAQ

1. Kas ir paaugstināta temperatūra?

Ķermeņa temperatūra dažādiem cilvēkiem un dažādos diennakts laikos var nedaudz atšķirties, taču par paaugstinātu temperatūra uzskata tādu, kas pārsniedz vidējo normālo rādītāju, kas ir 37 °C. Parasti temperatūra no rīta tā ir zemāka, bet vakarā – augstāka. Sievietēm tā mēdz paaugstināties noteiktos menstruālā cikla posmos; kā arī tad, kad cilvēks aktīvi vingro.

2. Ko darīt, ja ir augsta temperatūra?

Augsta temperatūra var sagādāt lielu diskomfortu, tāpēc šajā gadījumā ieteicams lietot zāles pret temperatūru, kā arī dzert daudz šķidruma, lai palīdzētu atvēsināt ķermeni un novērstu dehidratāciju, ēst viegli sagremojamu pārtiku, atpūsties un ievērot gultas režīmu. Ja ir vēlēšanās, var pasēdēt viegli siltā vannā vai uzlikt vēsi mitrus dvieļus uz pieres un locītavām.

3. Kādas ir labākās zāles pret temperatūru?

Kad paaugstināta temperatūra izraisa diskomfortu, tā mazināšanai var lietot acetaminofēnu, ibuprofēnu vai aspirīnu saturošas zāles pret temperatūru. Svarīgi ir ievērot uz etiķetes norādītās devas un, ja ir nepieciešamība, konsultēties ar ārstu. Zāles mazina sāpes un drudzi, iedarbojoties uz sāpju izraisītāju un regulējot ķermeņa temperatūru. Medikamentos mēdz būt kombinētas aktīvās vielas.

UPSA LABORAT. Sāpes muskuļos un locītavās