Karstuma viļņi: cēloņi, simptomi un ārstēšanas risinājumi
Karstuma viļņi ir pēkšņas, intensīvas karstuma sajūtas, kas izplatās pa ķermeni, īpaši sejas, kakla un krūškurvja apvidū. Tos parasti pavada pastiprināta svīšana, ātrāka sirdsdarbība, ādas apsārtums un dažkārt arī trauksmes sajūta. Karstuma viļņi var ilgt no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm un var atkārtoties vairākas reizes dienā vai nedēļā.
Karstuma viļņu izplatība
Aptuveni 80% sieviešu piedzīvo vazomotoros simptomus, tostarp karstuma viļņus un nakts svīšanu menopauzes pārejas periodā. Karstuma viļņi skar 75% sieviešu, padarot tos par visbiežāk sastopamo menopauzes simptomu.
Vidēji šie simptomi ilgst 7,4 gadus, bet vairumam sieviešu tie turpinās vairāk nekā piecus gadus. Pētījumi liecina, ka vidēji vai smagi vazomotorie simptomi sastopami 17,1% perimenopauzes periodā esošo sieviešu un 28,5% pēcmenopauzes periodā esošo sieviešu, kas jaunākas par 55 gadiem.
Karstuma viļņu cēloņi
Menopauze
Visbiežākais karstuma viļņu cēlonis ir menopauze – periods sievietes dzīvē, kad beidzas menstruācijas un ievērojami samazinās estrogēna līmenis organismā. Estrogēna līmeņa samazināšanās ietekmē hipotalāmu – smadzeņu daļu, kas regulē ķermeņa temperatūru, izraisot temperatūras regulācijas traucējumus.
Karstuma viļņi var sākties jau perimenopauzes periodā un turpināties vairākus gadus pēc menopauzes. Katru dienu aptuveni 6000 sieviešu sasniedz menopauzi, vidējais menopauzes vecums ir 51 gads.
Citi karstuma viļņu cēloņi
Lai gan menopauze ir visbiežākais karstuma viļņu cēlonis, tie var rasties arī citu faktoru ietekmē:
- Vairogdziedzera darbības traucējumi – gan hipotireoze, gan hipertireoze var izraisīt karstuma viļņus un svīšanu. Vairogdziedzera hormoni ietekmē organisma vielmaiņu un temperatūras regulāciju. Ja jums ir vairogdziedzera problēmas, ir svarīgi tos pareizi ārstēt, lai samazinātu karstuma viļņu biežumu un intensitāti. Vairogdziedzera veselības produktus varat iegādāties Mēness aptiekā.
- Medikamentu blakusparādības – dažas zāles var izraisīt karstuma viļņiem līdzīgus simptomus. Pie tādām var pieskaitīt noteiktus antidepresantus, hormonālās terapijas preparātus un dažus pretvēža medikamentus.
- Stress un trauksme – ilgstošs stress var izraisīt hormonālas izmaiņas, kas var veicināt karstuma viļņus.
- Svara izmaiņas un aptaukošanās – pētījumi liecina, ka sievietēm ar lieko svaru karstuma viļņi var būt biežāki un intensīvāki.
Karstuma viļņu ietekme uz dzīves kvalitāti
Karstuma viļņi var būtiski ietekmēt sievietes dzīves kvalitāti. 70% aptaujāto sieviešu vecumā no 35 līdz 54 gadiem ziņo par garastāvokļa svārstībām, kas saistītas ar menopauzes simptomiem. Turklāt 45% strādājošo sieviešu ar menopauzes simptomiem ziņo par to, ka šie simptomi ietekmē viņu darba sniegumu.
Karstuma viļņi var ietekmēt arī miega kvalitāti – 82,7% sieviešu menopauzes laikā piedzīvo miega problēmas. Nakts svīšana var izraisīt pamošanos un traucēt pilnvērtīgu atpūtu, kas savukārt var izraisīt nogurumu, koncentrēšanās grūtības un garastāvokļa svārstības.
Karstuma viļņu ārstēšanas un mazināšanas iespējas
Medicīniskie risinājumi
- Hormonālā terapija – visefektīvākā ārstēšana karstuma viļņiem ir hormonālā terapija, kas papildina organismā trūkstošo estrogēnu. Tomēr šī terapija nav piemērota visām sievietēm, un par tās pielietošanu jākonsultējas ar ārstu.
- Ne-hormonālie medikamenti – sievietēm, kurām hormonālā terapija nav piemērota, ārsti var izrakstīt citus medikamentus, piemēram, noteiktus antidepresantus mazās devās, kas var mazināt karstuma viļņus.
- Uztura bagātinātāji – dažas sievietes izvēlas lietot augu valsts uztura bagātinātājus, piemēram, sojas izoflavonus vai melnā cohosh ekstraktu. Mēness aptiekā ir pieejami vairāki uztura bagātinātāji, kas var palīdzēt mazināt menopauzes simptomus, piemēram, Femarelle Recharge, Femarelle Rejuvenate un Femarelle Unstoppable. Šie produkti satur DT56a (sojas pupiņu ekstraktu un linsēklu ekstraktu) un dažādus vitamīnus, kas var palīdzēt regulēt hormonu darbību un uzlabot labsajūtu menopauzes periodā.
Dzīvesveida izmaiņas
- Regulāras fiziskās aktivitātes – vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt karstuma viļņu biežumu un intensitāti. Ieteicamas ir aerobikas nodarbības, peldēšana, nūjošana vai joga.
- Stresa mazināšana – relaksācijas tehnikas, piemēram, dziļās elpošanas vingrinājumi, meditācija vai progresīvā muskuļu relaksācija var palīdzēt samazināt stresa līmeni un līdz ar to arī karstuma viļņu biežumu.
- Uztura korekcijas – ierobežojiet alkohola, kofeīna un asu ēdienu lietošanu, jo tie var provocēt karstuma viļņus. Iekļaujiet uzturā vairāk sojas produktus, kas satur fitoestrogēnus.
- Apģērba izvēle – valkājiet vairākus plānākas apģērba kārtas, ko var viegli noņemt, ja sākas karstuma vilnis. Izvēlieties dabiskus materiālus, piemēram, kokvilnu, kas ļauj ādai elpot.
- Miega higiēna – izveidojiet regulāru gulētiešanas grafiku, nodrošiniet vēsu un komfortablu guļamistabu, un izvairieties no elektronisko ierīču lietošanas pirms gulētiešanas.
Kad vērsties pie ārsta?
Ja karstuma viļņi būtiski ietekmē jūsu dzīves kvalitāti, traucē miegu vai ikdienas aktivitātes, ieteicams vērsties pie ārsta. Tas īpaši svarīgi, ja:
- Karstuma viļņi sākas pēkšņi un ir ļoti intensīvi
- Tie parādās agrīnā vecumā (pirms 40 gadiem)
- Tos pavada citi satraucoši simptomi, piemēram, sirdsklauves vai elpas trūkums
- Esat jaunāka par 45 gadiem un jums ir menopauzes simptomi
Ārsts varēs izvērtēt jūsu simptomus, veikt nepieciešamās analīzes un ieteikt piemērotāko ārstēšanas metodi.
Karstuma viļņi ir izplatīts simptoms, kas var būtiski ietekmēt sievietes dzīves kvalitāti, īpaši menopauzes laikā, bet tos var izraisīt arī citi faktori, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi. Lai gan karstuma viļņus nevar pilnībā novērst, ir pieejami dažādi ārstēšanas veidi un dzīvesveida izmaiņas, kas var palīdzēt mazināt to biežumu un intensitāti.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik ilgi parasti turpinās karstuma viļņi?
Vidēji karstuma viļņi turpinās 7,4 gadus, bet tas var būt ļoti individuāli. Dažām sievietēm tie var ilgt tikai dažus mēnešus, bet citām – vairāk nekā 10 gadus.
Vai karstuma viļņi var liecināt par vairogdziedzera problēmām?
Jā, karstuma viļņi var būt viens no vairogdziedzera darbības traucējumu simptomiem, īpaši hipertireozes gadījumā. Ja karstuma viļņus pavada citi simptomi, piemēram, svara izmaiņas, paātrināta sirdsdarbība vai trauksme, ieteicams pārbaudīt vairogdziedzera darbību.
/26/36/1845488aaa14cf4aa4ac57e8a8a9.png)
/20/41/67c9120aba71933b92c7dba4222a.png)
/4e/88/ef9b4c68843cce50aaf47fe9af68.png)
/5c/52/4d91c577607454e2039ba1868413.png)
/93/d4/bd5b655fbce186985410929e1468.png)
/0c/aa/7f77e89a78350ba7957dbc6d7d81.png)