Kā izvairīties no saslimšanas pavasarī un justies maksimāli labi?

Pavasaris ir, iespējams, visgaidītākais gadalaiks ziemeļu puslodē. Vairāk gaismas, vairāk siltuma, vairāk dzīvesprieka. Un tomēr dažkārt pavasara pienākšanu izbaudīt liedz saaukstēšanās vai ziemā uzkrājies nogurums. Kā izvairīties no saslimšanas pavasarī un justies maksimāli labi?

Ir dažas vienkāršas lietas, ko varam veikt ik dienas, lai palīdzētu ķermenim atgūties pēc garās ziemas un rūpētos par veselību visa gada garumā.

Miegs. Kvalitatīvs miegs gādā par ļoti daudziem mūsu labsajūtas aspektiem, ietekmējot gan garastāvokli un darbaspējas, gan vielmaiņu. Miegs ir būtisks ķermeņa atpūtas un atjaunošanās procesu priekšnosacījums. Rūpējoties par savu labsajūtu un veselību, centieties ik nakti miegam veltīt 7–8 stundas.

Šķidruma uzņemšana. Dzeriet pietiekami daudz ūdens (6–8 glāzes dienā, ieskaitot kafiju, tēju un citus dzērienus) un izvairieties no dzērieniem ar augstu cukura saturu. Ūdens uzņemšana var palīdzēt atbrīvoties no toksīniem un stiprināt imūnsistēmu.

Sabalansēta diēta. Iekļaujiet savā ēdienkartē svaigus produktus, īpaši augļus, dārzeņus, liesus olbaltumvielu avotus un pilngraudu produktus. Šie produkti satur vitamīnus un minerālvielas, kas var palīdzēt stiprināt imūnsistēmu un novērst hroniskas saslimšanas, piemēram, sirds slimības, diabētu un vēzi.

Regulāras fiziskas aktivitātes. Tās var palīdzēt stiprināt jūsu imūnsistēmu, uzlabot noskaņojumu un mazināt stresu. Centieties papildināt lielāko daļu nedēļas dienu ar vismaz 30 minūšu vidējas intensitātes fiziskajām aktivitātēm. Ja jūsu treniņu grafiks jau ir intensīvs, neaizmirstiet par atpūtas dienām, ļaujot ķermenim atjaunot spēkus.

Stresa mazināšana. Stress var vājināt imūnsistēmu, tāpēc ir svarīgi atrast risinājumus tā mazināšanai. Tie var ietvert meditāciju, jogu vai citas relaksācijas tehnikas, piemēram, pastaigas svaigā gaisā, satikšanos ar draugiem, mazāk laika, kas pavadīts pie ekrāniem, un nomierinošas instrumentālās mūzikas fons vakaros.

Higiēnas ievērošana. Regulāri mazgājiet rokas, īpaši pirms ēšanas, centieties neskarties pie sejas un aizsedziet muti, kad klepojat vai šķaudāt, lai mazinātu vīrusu izplatīšanos. Pēc veikalu apmeklējuma vai brauciena sabiedriskajā transportā dezinficējiet rokas.

Alkohola un tabakas patēriņa ierobežošana. Pārmērīgs alkohola un tabakas patēriņš var veicināt dažādu, tostarp vēža un sirds slimību risku. Turklāt alkohols traucē imūnsistēmas darbību un darbojas kā depresants, tādējādi nepalīdzot atbrīvoties no ziemas noguruma.

Regulāras medicīniskās pārbaudes palīdz laikus noteikt saslimšanas, kad tās ir vieglāk ārstējamas. Sekojiet sava ģimenes ārsta ieteikumiem par nepieciešamo pārbaužu veikšanu.

Ievērojot šos padomus, varat stiprināt savu imūnsistēmu un mazināt pavasara saaukstēšanās risku.

Kādus vitamīnus ir svarīgi uzņemt pavasara sezonā?

Vislabākais veids, kā uzņemt vitamīnus, ir – ievērojot sabalansētu un daudzpusīgu diētu, nevis paļaujoties tikai uz uztura bagātinātājiem. Tomēr pavasarī var nākt par labu dažu vitamīnu papildu uzņemšana.

C vitamīns. Šis vitamīns ir būtisks imūnsistēmas darbībā un palīdz cīnīties pret infekcijām. Tas darbojas arī kā antioksidants. Tas ir sastopams ne tikai citrusaugļos, bet arī kivi, ananasos, zemenēs, brokoļos, spinātos un paprikā (īpaši sarkanajā un zaļajā).

D vitamīns. Ziemas mēnešos mūsu ķermenim tiek liegta iespēja sintezēt D vitamīnu UVB starojuma ietekmē, tāpēc tā uzņemšana papildus var palīdzēt mazināt tā deficītu organismā. D vitamīnam ir būtiska nozīme kaulu veselībā, imūnsistēmas darbībā un garastāvokļa regulēšanā. Šo vitamīnu organisms sintezē saules gaismā vasaras mēnešos (Latvijā tam atbilstoši apstākļi ir no maija sākuma līdz augusta sākumam), bet to var uzņemt arī, uzturā lietojot treknas zivis, piemēram, tunci, skumbriju un lasi, olu dzeltenumus un liellopu aknas.

B12 vitamīns. Šis vitamīns ir svarīgs enerģijas ražošanā, nervu sistēmas darbībā un sarkano asins šūnu veidošanā. Tas visbiežāk ir sastopams dzīvnieku valsts produktos, piemēram, olās, putnu, liellopu un cūkas gaļā, tādēļ veģetāriešiem un vegāniem to ieteicams uzņemt kā B12 vitamīna uztura bagātinātāju.

Magnijs. Šis minerāls ir svarīgs muskuļu un nervu darbībā, enerģijas ražošanā un kaulu un sirds veselībā. To var uzņemt no pilngraudu produktiem, riekstiem (īpaši Brazīlijas un Indijas riekstiem), zirņiem un pākšaugiem, sojas produktiem (piemēram, tofu), avokado un tumšās šokolādes.

Cinks. Šis minerāls darbojas imūnsistēmas funkcijās, brūču dziedēšanā un proteīna sintēzē. Tas atrodams pilngraudu produktos, gaļā, vēžveidīgajos, riekstos un sēklās.

!!! Ir svarīgi atcerēties, ka jebkuru vitamīnu vai minerālu uzņemšana pārmērīgā daudzumā var būt kaitīga. Tādēļ pirms vitamīnu vai uztura bagātinātāju iegādes vai to devu maiņas vienmēr ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu.

Uztura bagātinātājs! Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

category