Probiotiķi ir vesela ķermeņa stūrakmens
Latviešu valodā vārdam baktērijas ir negatīva noskaņa, taču ne visas tās ir sliktas. Lai ķermenis spētu eksistēt, organismam ir nepieciešamas noteiktas baktērijas, ar kuru palīdzību tiek uzturēta veselība. Labās baktērijas palīdz gremošanas procesā, uzsūc barības vielas un cīnās ar citiem mikrobiem, kas izraisa slimības. Probiotiķi satur šīs labas baktērijas, kas dabiski sastopamas jūsu organismā. Produkts var saturēt viena veida baktērijas vai vairāku sugu baktēriju maisījumu.
Ikvienā ķermenī ir sava mikrobu kopiena, ko sauc par mikrobiomu. To veido labās un sliktās baktērijas, vīrusi un sēnītes. Tie visi dzīvo uz ādas, zarnās, siekalās un uroģenitālajā traktā. Ja mikrobioma labo un slikto mikrobu līdzsvars tiek izjaukts, var rasties infekcija un slimība. Šis ir brīdis, kad svarīgi uzņemt probiotiķi papildus, lai atjaunotu sava mikrobioma līdzsvaru.
Piemēram, antibiotiku lietošana nogalina infekcijas izraisošās baktērijas, taču tā iznīcina arī labās baktērijas, kas kontrolē sliktās baktērijas. Tas atstāj atvērtas durvis citiem sliktajiem organismiem vairoties un pārņemt varu organismā, izraisot sekundāras infekcijas. Biežāk sastopamās sekundārās infekcijas ir rauga infekcijas, urīnceļu infekcijas un zarnu infekcijas. Probiotiķi palīdz novērst šo sekundāro infekciju veidošanos.
UZLABOJUMI ĶERMENĪ, LIETOJOT PROBIOTIĶI
Novērojami redzami rezultāti būs gadījumos, kad probiotiķi tiek lietoti ar konkrētu mērķi. Primāri ir jābūt kopējam novērojumam par labāku sajūtu, bet ir arī jānovēro specifiski uzlabojumi. Piemēram, ja probiotiķi tiek lietoti, lai mazinātu aizcietējumus vai caureju, vajadzētu pamanīt, ka laika gaitā fekāliju konsistence tiek regulēta. Ja probiotiķi tiek lietoti, lai mazinātu bakteriālu vai rauga infekciju, būtu jānovēro simptomu mazināšanās un pakāpeniska atlabšana.
Probiotiķi ir jālieto konsekventi un ieteicamajās devās, lai varētu pareizi novērtēt to iedarbības efektivitāti. Ja probiotiķi tiek lietoti profilaksei, rezultātu var būt grūtāk noteikt. Piemēram, daži cilvēki lieto probiotikas, lai uzlabotu imunitāti saaukstēšanās un gripas sezonas laikā. Iespējams, var novērot, ka slimošana bijusi krietni retāk nekā parasti.
PROBIOTIĶI BĒRNIEM
Labvēlīgajām baktērijām ir izšķiroša nozīme bērnu veselības uzturēšanā, tāpēc probiotiķi arī bērniem ir labs organisma stiprināšanas instruments. Probiotikas sniedz daudz priekšrocību – no gremošanas veicināšanas līdz pat imūnsistēmas stiprināšanai. Tomēr svarīgi ir atcerēties, ka ne visas probiotikas ir vienādas, tāpēc pirms to lietošanas jākonsultējas ar bērna ārstu. Piemērotāko probiotiķu izvēle būs atkarīga no bērna vecuma un konkrētajām vajadzībām. Tāpat kopā ar uztura bagātinātājiem svarīgi ir pārtikas produktos esošie dabiskie probiotiķi, kurus bērnam ir nepieciešams uzņemt.
DABISKIE PROBIOTIĶI
Par dabiskajiem probiotiķiem runā gadījumā, kad tie tiek uzņemti ar uzturu. Lūk, vairāki produkti, kuri ir bagātināti ar probiotiķi:
Jogurts ir viens no labākajiem dabīgo probiotiķu avotiem. To gatavo no piena, kurš tiek raudzēts ar probiotiku palīdzību, kuru sastāvā galvenokārt ir pienskābes baktērijas un bifidobaktērijas. Jogurts var būt piemērots arī cilvēkiem ar laktozes nepanesību, jo baktērijas daļu laktozes pārvērš pienskābē (kas arī piešķir jogurtam skābu garšu).
Kefīrs, līdzīgi kā jogurts, ir raudzēts piena probiotiku dzēriens. Vārds “kefīrs” cēlies no turku valodas vārda “keyif”, kas nozīmē ‘laba sajūta pēc ēšanas’. Kefīrs satur vairākas nozīmīgas labās baktērijas, kā arī tas ir daudzveidīgāks un bagātīgāks probiotiķis nekā jogurts.
Miso ir japāņu garšviela, kuru tradicionāli gatavo, fermentējot sojas pupiņas ar sāli un speciālu sēni. Šo pastu visbiežāk izmanto miso zupā, kas Japānā ir populārs brokastu ēdiens. Šī garšviela ir ne tikai labs dabiskais probiotiķis, bet arī labs olbaltumvielu un šķiedrvielu avots. Tajā ir arī daudz dažādu vitamīnu, minerālvielu un augu savienojumu.
Kombuča ir daudzviet pasaulē populārs fermentēts melnās vai zaļās tējas dzēriens. Daži pētījumi liecina, ka kombuča var samazināt vēža, diabēta un citu slimību risku, jo tās sastāvā ir probiotiķi un citas organismam svarīgas vielas.
Mazsālīti gurķi, kas gatavoti sālsūdenī (bez etiķa), ir labi dabīgie probiotiķi. Tajos ir arī maz kaloriju, un tie ir labs K vitamīna avots, kas ir būtiska uzturviela asins recēšanai.
Dzīvie sieri, kas ir, piemēram, čedars, mocarella vai gouda, kā arī biezpiens ir bagātīgi probiotiķi. Siera veidi, kas tiek nogatavināti ilgāku laiku, satur mazāku labo baktēriju daudzumu. Ražotāji mēģina atklāt arvien jaunas metodes, lai aizsargātu probiotikas siera gatavošanas laikā.
FAQ
1. Ko dara probiotiķi?
Probiotiķi ir dzīvās baktērijas un raugi, kas ir nepieciešami ikvienam cilvēkam un labvēlīgi ietekmē organismu. Šīs baktērijas dabiski veidojas un dzīvo cilvēka organismā kopā ar citām baktērijām. Probiotiķu uztura bagātinātāji papildina organismā esošo labo mikrobu apjomu, kas palīdz cīnīties ar mazāk draudzīgajiem mikroorganismiem un stiprina imunitāti pret visu veidu infekcijām.
2. Kad jālieto probiotiķi?
Probiotiķus parasti lieto, lai mazinātu kuņģa un zarnu trakta problēmas. Tie var palīdzēt cilvēkiem ar caureju, zarnu iekaisuma slimībām, arī ar kairinātu zarnu sindromu. Probiotiķi ir arī papildu atbalsts dažādos citos ar veselības problēmām saistītos gadījumos, piemēram, vēdera traucējumi antibiotiku lietošanas dēļ, zīdaiņu kolikas ārstēšanai un čūlainā kolīta stāvokļa stabilizēšanai. Tās var palīdzēt arī pret iekaisumu, depresiju un trauksmi.
3. Vai ir pieejami probiotiķi bērniem?
Jā, ir pieejami probiotiķi bērniem, taču par to lietošanu ir jākonsultējas ar ārstējošo ārstu, īpaši gadījumos, ja mazulis vēl nav sasniedzis gada vecumu. Probiotikas var palīdzēt uzturēt bērna gremošanas un imūnsistēmas veselību, kā arī tie palīdz kopējo mikrobioma uzturēt veselu. Interesanti, ka bērna mikrobioms sāk veidoties jau mātes dzemdē.