Atlaides | Kālijs

Kālijs un tā nozīme veselībā

Kālijs ir svarīgs minerāls un elektrolīts, kam ir  būtiska loma organisma funkcionēšanā, īpaši attiecībā uz šķidrumu līdzsvaru, nervu impulsiem un muskuļu darbību. Tas nodrošina šūnu spēju būt aktīvām, un tas ir svarīgi sirds un asinsvadu darbībai, jo tiek mazināts asinsvadu sieniņu sasprindzinājums, novēršot insulta un sirds slimību risku. Kālijs var palēnināt kaulu masas zudumu, un tas ir īpaši svarīgi, cilvēkam novecojot. Vēl viena funkcija ir urīna atbrīvošana no skābes, novēršot nierakmeņus. Kālijs ir cilvēka organismā trešā visbiežāk sastopamā minerālviela, kurai ir svarīga loma vairākos fizioloģiskajos procesos.

Zema kālija līmeņa iemesli

Ir vairāki iemesli, kāpēc organismā var būt zems kālija līmenis. Visbiežāk tas pazeminās, ja ir pārmērīgi liela urīna izdale, piemēram, ja tiek lietoti medikamenti (ūdens tabletes) sirds slimību vai augsta asinsspiediena ārstēšanai. Citi zuduma iemesli var būt liela vemšana, bieža caureja, zems magnija līmenis, pārmērīga alkohola lietošana, folijskābes deficīts, ļoti spēcīga svīšana, stāvoklis pēc noteiktu antibiotiku lietošanas, diabēta gadījumā, noteiktu astmas medikamentu lietošanas gadījumā, nepietiekams uzturs, kā arī hormonālie traucējumi.

Slimības, kuru ietekmē kālijs var pazemināties, ir ēšanas traucējumi, Kušinga sindroms un citi virsnieru darbības traucējumi, Gitelmana sindroms, Lidla sindroms, Bartera sindroms, Fankoni sindroms, dažādas nieru slimības. Svarīgi, ka sievietēm hipokaliēmija (tad, kad asinīs ir zems kālija līmenis) mēdz būt biežāk nekā vīriešiem.

Zema kālija līmeņa simptomi

Zems kālija līmenis var izraisīt dažādus simptomus, tos nosaka trūkuma pakāpe un cilvēka kopējais veselības stāvoklis.

Muskuļu vājums un nogurums. Kālijs ir nepieciešams muskuļu kontrakcijām un atslābināšanai. Tāpēc, ja tā līmenis ir zems, var rasties muskuļu vājums, nogurums vai pat muskuļu krampji, spazmas un ekstremitāšu tirpšana.

Neregulāra sirdsdarbība un asinsspiediens. Kālijs palīdz regulēt asinsspiedienu. Zems kālija līmenis var veicināt paaugstinātu asinsspiedienu, un ilgtermiņā tas var radīt sirds un asinsvadu problēmas. Tas palīdz uzturēt normālu sirdsdarbību. Savukārt, trūkums var izraisīt sirdsdarbības traucējumus, piemēram, aritmiju (neregulāra vai pārāk ātra sirdsdarbība).

Koncentrēšanās grūtības un garastāvokļa svārstības. Kālijs ietekmē arī nervu sistēmu. Tā trūkums var radīt koncentrēšanās problēmas, garastāvokļa izmaiņas, trauksmes sajūtu vai pat būt par cēloni depresijai.

Gremošanas traucējumi. Kālijs ir svarīgs zarnu muskulatūras darbībai. Zems tā līmenis var izraisīt gremošanas problēmas, tostarp aizcietējumus, kā arī pastiprināt vemšanu vai caureju.

Bieža urinēšana. Zems kālija līmenis var radīt arī biežu urinēšanu un šķidruma zudumu, kas vēl vairāk pasliktina deficītu un pastiprina citus simptomus.

Riski zema kālija līmeņa gadījumā

Ja kālijs nav līdzsvarā, var rasties vairākas problēmas. Samazināts daudzums var būt cilvēkiem, kas lieto noteikta tipa medikamentus, strādā fiziski smagu darbu; sportistiem un cilvēkiem ar gremošanas traucējumiem, kā arī tiem, kas regulāri smēķē un lieto alkoholu.

1. Sirds problēmas – aritmija (neregulāra sirdsdarbība), pārāk lēna sirdsdarbība (bradikardija), sirds apstāšanās.

2. Muskuļu problēmas – vājums un nogurums, krampji un pat paralīzes risks, ja kālijs ir kritiskajās robežās.

3. Nervu sistēmas traucējumi – tirpšana, nejutīgums, sajūtas zudums un grūtības koncentrēties.

4. Garastāvokļa svārstības un depresija – trauksme, nogurumu un garastāvokļa pasliktināšanās.

5. Gremošanas problēmas – aizcietējumi, slikta dūša un vemšana.

6. Asinsspiediena paaugstināšanās – zems kālijs var veicināt arī augstu asinsspiedienu - hipertensija.

7. Nieru bojājumi – radot lielu slodzi uz nierēm attīrīšanas procesu ietekmē, zems kālija līmenis var izraisīt nieru bojājumus vai mazspēju, īpaši cilvēkiem ar nieru problēmām.

8. Šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumi – dehidratācija.

Nepieciešamais kālija daudzums

Kālija apjoms pieaugušajam dienā ir aptuveni 4700 miligramu. Grūtniecēm uzņemtā daudzums nemainās, bet sievietēm, kas zīda, tas ir nepieciešams mazliet vairāk – 5100 miligramu dienā. Bērniem atkarībā no vecuma nepieciešami no 400 līdz 470 miligramiem.

Kālija uzņemšana

Ja izmaiņas uzturā nav pietiekamas kālija līmeņa atjaunošanai, ārsts var ieteikt uztura bagātinātājus. Tie pieejami tabletēs, kapsulās vai šķidruma formā, to iespējams iegūt arī no pulvera sajaukšanas ar ūdeni.

Kālijs tabletēs ir sastopams visbiežāk. Tabletes parasti satur kālija sāļus, piemēram, kālija hlorīdu vai kālija citrātu. Šķidruma formā var būt vieglāk lietojams bērniem vai cilvēkiem, kuriem ir grūti norīt tabletes vai kapsulas. Šīs piedevas parasti satur kālija sāļus ūdenī vai citā šķidrumā. Pulverveidīgo var sajaukt ar ūdeni vai citu dzērieniem. Šī forma var būt ērta cilvēkiem, kuriem nepieciešama lielāka deva vai kuri nevar lietot citas piedevas.

FAQ 

1.               Kāpēc organismā nepieciešams kālijs?

Šī minerālviela nodrošina pareizu šūnu darbību, atbalstot tādus dzīvībai būtiskus procesus kā normāls ūdens un elektrolītu līdzsvars, regulē sirds ritmu, atbalsta muskuļu un nervu funkcijas, palīdz uzturēt pareizu skābju un sārmu līdzsvaru un ietekmē gremošanu un vielmaiņu. Bez pietiekama kālija līmeņa organismā var rasties dažādi veselības traucējumi, kas būtiski ietekmē kopējo labsajūtu.

2.               Vai kāliju var uzņemt par daudz?

Kālijs ar uzturu nav uzņemams par daudz, savukārt kā uztura bagātinātāju to var lietot, tikai konsultējoties ar ģimenes ārstu un pārbaudot kālija līmeni asinīs, jo lielos daudzumos tas var būt bīstams. Ja tas ilgstoši ir uzņemts par daudz, var rasties muskuļu vājums, neregulāra sirdsdarbība, apjukums, tirpšanas sajūta un zems asinsspiediens.

3.               Kādos produktos atrodams kālijs?

Kālijs uzņemams, ēdot banānus, avokado, zemesriekstus, mandeles, pekanriekstus un valriekstus, citrusus, aprikozes, dažādus lapu dārzeņus, kartupeļus, lēcas, baltās pupiņas, vistas gaļu un pienu. Izvēloties šos produktus regulāri, iespējams uzturēt optimālu kālija līmeni. Būtiski atcerēties, ka vārīšana un cita veida termiskā apstrāde samazina kālija daudzumu produktā.